Ūlofs Klēpja karalis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ūlofs, zviedru ķēniņš jeb Zviedru Ūlofs (vecislandiešu: Óláfr sænski), saukts arī Ūlofs Klēpja karalis (veczviedru: Olawær skotkonongær no sköte — "klēpis") vai arī Ūlofs Meslu ķēniņš (no skatt — "mesli")[1] bija pirmais zviedru ķēniņš, kurš apvienoja savā varā Svēlandi un Jētlandi. Viņš valdīja no 995. līdz 1022. gadam.
Šim rakstam ir vēlama infokaste vai arī esošā ir jāmaina. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Ūlofa māte varētu būt poļu valdnieka Meško I meita Sigrīda Lepnā (Sigrid Storråda, Świętosława). Viņš apprecējās ar obodrītu Astrīdu, kuras dēls kļuva par Zviedrijas karali Ānundu Jākobu, bet meita - par Kijivas Krievzemes kņaza Jaroslava Gudrā sievu.
Ūlofs Klēpja karalis tiek uzskatīts par pirmo Zviedrijas karali, kurš kalis savas monētas un ievācis nodokļus. Piedalījās Svoldas kaujā netālu no Rīgenas, kur koalīcijas sastāvā sakāva norvēģu spēkus.
Ūlofs ir arī pirmais kristīgais Zviedrijas karalis. Viņš kristījās 1008. gadā Husabijā (Husaby), Vesterjētlandē. Tomēr tradicionālās ticības piekritēji vēl aizvien bija tik spēcīgi, ka Ūlofs turpmāk valdīja tikai Vesterjētlandē. Nodibināja pirmo bīskapiju Skārā.