Armēņu genocīds
From Wikipedia, the free encyclopedia
Armēņu genocīds (armēņu: Հայոց Ցեղասպանութիւն, turku: Ermeni Soykırımı) ir apzīmējums vairāk kā miljons armēņu tautības iedzīvotāju masveida slepkavībām Osmaņu impērijā,[2] izsūtījumiem un iedzīves izpostīšanai laikā, kad Osmaņu impērijā pie varas bija jaunturku kustības piekritēji (1915—1917).[3]
Armēņu genocīds | |
---|---|
Masu slepkavību vietas un deportāciju centri. | |
Vieta | Osmaņu impērija |
Datums |
1915. gads—1917. gads |
Uzbrukuma veids | Masu slepkavība, genocīds, piespiedu islamizācija |
Bojā gājušie | 600 000-1,5 miljoni[1] |
Izraisītājs (-i) | Savienības un progresa partija |
Par armēņu genocīda sākumu uzskata 1915. gada 24. aprīli, kad osmaņu amatpersonas Konstantinopolē apcietināja dažus sabiedrībā pazīstamus armēņus. Vēlāk Osmaņu armija īstenoja armēņu izlikšanu no viņu dzīvesvietām, lai vestu piespiedu kārtā vairākus simtus kilometru garā gājienā uz tuksnešainu apvidu mūsdienu Sīrijā. Piespiedu izlikšanai bija pakļauti visi, neskatoties uz vecumu vai dzimumu.[4] Mūsdienās 33 valstis šo prettiesisko rīcību oficiāli ir atzinušas par pirmo genocīdu pasaulē[5] un tas ir otrais pētītākais genocīds vēsturē. 2021. gadā to par genocīdu atzina ASV, Džo Baidenam izpildot vienu no savas kampaņas solījumiem.[6] 2021. gada 6. maijā Saeima pieņēma deklarāciju par Osmaņu impērijas laikā īstenotā armēņu genocīda politisku atzīšanu un nosodīšanu.[7]
Osmaņu impērijas oficiālā mantiniece Turcija oficiāli atzīst, ka Pirmajā pasaules karā gāja bojā ievērojams skaits armēņu, bet noraida apsūdzības genocīdā, jo tajā laikā gāja bojā arī ievērojams skaits musulmaņu un iznīcinošā karadarbība izrietēja no kara laikā uzkurinātā savstarpējā etniskā naida. Turcijas valdība neatzīst uzskatu, ka Osmaņu valsts iestādes būtu ar nolūku centušās iznīcināt armēņus.