Enerģijas nezūdamības likums
From Wikipedia, the free encyclopedia
Enerģijas nezūdamības likums ir universāls fizikas likums, kas nosaka to, ka kopējais slēgtā sistēmā esošais enerģijas daudzums laikā nemainās, neatkarīgi no tā, kādi procesi sistēmā norisinās. Tas nozīmē, ka enerģija nezūd un nerodas no jauna, tā tikai pārvēršas no viena enerģijas veida citā vai pāriet no viena ķermeņa uz citu. Lai enerģijas nezūdamības likums būtu spēkā, ir būtiski, ka apskatāmā sistēma nemijiedarbojas ar apkārtējo vidi jeb citām ārpus tās esošām sistēmām. Šādas sistēmas sauc par slēgtām jeb izolētām. Piemēram, Zeme nav slēgta sistēma, jo tā nepārtraukti saņem siltumu no Saules.