Hipofīze
From Wikipedia, the free encyclopedia
Hipofīze (latīņu: glandula pituitaria) ir endokrīnās sistēmas iekšējās sekrēcijas dziedzeris. Tas ir zirņa izmērā — vīriešiem sver 0,5 g, bet sievietēm, kas vairākas reizes dzemdējušas, līdz pat 1,5 g. Tas pakļauj noteiktai darbībai visus pārējos endokrīnās sistēmas dziedzerus. Hipofīze izdala dažādus hormonus, kas regulē organisma augšanu, dzimumorgānu attīstību, vielmaiņu, daļēji arī grūtniecību, laktāciju, ūdens/sāls koncentrāciju nierēs, temperatūru un sāpju sajūtas.
Hipofīze veidojas un attīstās saistībā ar hipotalāmu. Tā atrodas smadzeņu pamatnē, īpašā spārnkaula bedrītē, ko sauc par turku sedliem (sella turcica). Smadzeņu apvalks ieskauj hipofīzi, nosedzot to gandrīz visu, atstājot tikai šauru atveri infundibulum daļai, ar kuru tā ir savienota ar hipotalāmu. Hipofīze sastāv no 2 galvenajām daļām — adenohipofīzes un neirohipofīzes.[1] Adenohipofīze pati izstrādā hormonus, pakļaujoties hipotalāma regulējošai darbībai, bet neirohipofīze tikai īslaicīgi uzglabā hipotalāma producētos hormonus.[2] Dažiem cilvēkiem pēc hipofīzes zonas staru terapijas, kraniocerebrālajām operācijām vai galvas smadzeņu traumām hipofīze daļēji atrofējas, un, radioloģiski izmeklējot, ir redzami "tukši" turku sedli.