Antīkās olimpiskās spēles
From Wikipedia, the free encyclopedia
Antīkās olimpiskās spēles senajā Hellādā bija vienas no t.s. panhellēniskajām sporta spēlēm (vēl bija Pitijas spēles Delfos no 586. g., Istmas spēles Istmijā no 582. g., Nemejas spēles Nemejā no 573. g.). Sengrieķu mīti vēsta, ka olimpisko spēļu tradīciju iedibinājis mītiskais varonis Herakls, taču pirmās dokumentētās liecības attiecas uz laikaposmu 884.-828. gadi p.m.ē., kad tās nolēmuši organizēt Spartas (Σπάρτη) leģendārais valdnieks Likurgs (Λυκοΰργος) un Elidas (Ήλις vai Ήλεία) valdnieks Ipits (Ίφιτος). Antīko olimpisko spēļu tradīcijā kā obligāts pamatnosacījums bija vispārējs pamiers, kura laikā bija kategoriski aizliegti visu veidu kari un konflikti. Lielākais ētikas pārkāpums bija saistīt olimpiskās spēles ar politiku. Spēļu nosaukums radies no vietas, kur tās noritēja — Olimpijā (Αρχαία Ολυμπία), Peloponēsas pussalas ziemeļrietumos, kur atradās viena no lielākajām antīkās Hellādas svētvietām, Zeva templis, un tika izbūvēts spēļu stadions.