Augusta pučs
nesekmīgs valsts apvērsuma mēģinājums PSRS 1991. gada augustā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizāciju, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu.
Puča rīkotāji un īstenotāji bija Valsts ārkārtas stāvokļa komiteja (VĀSK, krievu: Государственный комитет по чрезвычайному положению (ГКЧП)), kurā ietilpa astoņi konservatīvi noskaņoti Padomju Savienības Komunistiskās partijas (kompartijas), drošības dienestu un PSRS Bruņotie spēku vadošie darbinieki. Komitejas priekšsēdētājs bija PSRS viceprezidents Genādijs Janajevs. Pēc apvērsuma sākuma VĀSK izsludināja valstī ārkārtas stāvokli uz 6 mēnešiem, ieviesa cenzūru, ieveda karaspēku Maskavā, arestēja M. Gorbačovu, kurš puča laikā atradās savā Krimas vasarnīcā, un veica citus pasākumus, lai sagrābtu varu. Pret Augusta puču uzstājās Krievijas PFSR prezidents Boriss Jeļcins un viņa atbalstītāji gan no politiķu vidus, gan cilvēki, kas atsaucās uz aicinājumu aizsargāt Balto namu (Krievijas PFSR padomju nams) Maskavā, kur puča laikā atradās B. Jeļcins un viņa domubiedri. Faktiski puča laikā izveidojās divas paralēlas varas, kuras atbalstīja dažādi spēki.
Naktī no 20. uz 21. augustu pučisti plānoja uzbrukumu Baltajam namam, kuru apsargāja liels daudzums civiliedzīvotāju. Tuvojoties Baltajam namam tika nogalināti trīs no tā aizstāvjiem un uzbrukums tika apturēts. Nespējuši pilnībā sagrābt varu un saskārušies ar pretestību gan no plašām iedzīvotāju masām, gan opozīcijas kompartijas iekšienē, puča līderi piekrita atjaunot M. Gorbačova sakarus ar ārpasauli un atbrīvot viņu no izolācijas. 21. augustā Gorbačovs sazinājās ar Maskavu un deva rīkojumu atcelt visus VĀSK pieņemtos lēmumus, kā arī atcelt no amatiem puča atbalstītājus, puču izbeidzot. Nākamajā dienā M. Gorbačovs ieradās Maskavā, bet VĀSK biedri tika arestēti. Viens no tiem — latviešu izcelsmes PSRS iekšlietu ministrs Boriss Pugo izdarīja pašnāvību.
Augusta pučs vājināja gan kompartijas, gan vispār konservatīvo spēku pozīcijas valstī. Pučistu mērķis nepieļaut Savienības līguma parakstīšanu tiešām tika panākts, tomēr vēlākie notikumi noveda nevis pie Padomju Savienības reformēšanas kā paredzēja iepriekšminētais līgums, bet gan pie pilnīga Padomju Savienības sabrukuma. Tāpat pučs paātrināja Padomju Sociālistisko Republiku neatkarības centienus. Baltijas valstis tieši puča rezultātā atguva pilnīgu neatkarību un tās atzina citas valstis (tai skaitā arī Krievijas PFSR un septembrī arī PSRS).
Augusta puča notikumos joprojām ir daudz neskaidru jautājumu, kuri, iespējams, nekad netiks atbildēti. Populāra, bet nepierādīta ir versija, ka viens no puča atbalstītājiem ir bijis pats PSRS prezidents M. Gorbačovs[nepieciešama atsauce]. To savās liecībās apliecinājuši arī vairāki VĀSK dalībnieki.