Austrumromas impērija
Romas impērijas daļa, kas oficiāli pastāvēja no 395. līdz 1453. gadam / From Wikipedia, the free encyclopedia
Austrumromas impērija (grieķu: Βασιλεία Ῥωμαίων, burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (grieķu: Βυζάντιον, pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju,[1] bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453. gadam. Tās galvaspilsēta bija Konstantinopole. Galvenā valoda bija grieķu valoda, lai gan bija izplatītas arī latīņu, koptu, armēņu un citas šī reģiona valodas. Viduslaikos šī lielvalsts pārvaldīja Vidusjūras reģiona austrumu daļu un bija pareizticības rašanās centrs. Tā turpināja sengrieķu-romiešu tradīcijas un ievēroja tos pašus likumus.
Šim rakstam ir nepieciešamas papildu atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz dažas atsauces. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Austrumromas impērija" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
|
Austrumromas impērija aptvēra mūsdienu Turcijas rietumu daļu, Balkānu pussalu, Sīriju, Jordāniju, Izraēlu, Libānu, Kipru, Ēģipti un Lībijas austrumu daļu. Imperatori (grieķu basileus) valdīja bez kādas formālas konstitūcijas. Impērija pakāpeniski veidojās par savdabīgu vēlīnās Senās Romas institūciju, ortodoksālās kristietības (pareizticības) un grieķu valodas un kultūras sintēzi.
Pēc impērijas sabrukuma 16. gadsimtā Krievijas cariste sevi uzskatīja par Austrumromas impērijas ideoloģisko mantinieci ("Trešo Romu").