Boriss Jeļcins
From Wikipedia, the free encyclopedia
Boriss Jeļcins (krievu: Борис Николаевич Ельцин; 1931. gada 1. februāris — 2007. gada 23. aprīlis) bija pirmais Krievijas Federācijas prezidents no 1991. gada 10. jūlija līdz 1999. gada 31. decembrim. No 1992. gada marta līdz maijam bija Krievijas Federācijas aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs.
Boriss Jeļcins | |
---|---|
1. Krievijas prezidents | |
Amatā 1991. gada 10. jūlijs — 1999. gada 31. decembris | |
Viceprezidents (i) | Aleksandrs Ruckojs (1991 - 1993) |
Premjerministrs | Oļegs Lobovs, Jegors Gaidars, Viktors Černomirdins, Sergejs Kirijenko, Jevgeņijs Primakovs, Sergejs Stepašins, Vladimirs Putins |
Priekštecis | nav |
Pēctecis | Vladimirs Putins |
2. Krievijas premjerministrs | |
Amatā 1991. gada 6. novembris — 1992. gada 15. jūnijs | |
Priekštecis | Oļegs Lobovs |
Pēctecis | Jegors Gaidars |
| |
Dzimšanas dati |
1931. gada 1. februāris Butka, Krievijas PFSR (tagad Krievija) |
Miršanas dati |
2007. gada 23. aprīlis Maskava, Krievija |
Politiskā partija |
PSKP (1961—1990) bezpartejisks (1990—2007) |
Dzīvesbiedrs(-e) | Naina Jeļcina |
Jeļcins iegāja vēsturē kā pirmais tautas ievēlētais Krievijas valsts vadītājs, kurš radikāli reformēja Krievijas sociālpolitisko un ekonomisko struktūru. Jeļcina valdīšanas laiku iezīmēja Augusta pučs un Padomju Savienības sabrukums 1991. gadā, cenu liberalizācija un privatizācija 1992. gada sākumā, impīčmenta mēģinājumi 1993. un 1999. gadā, Augstākās padomes izklīdināšana un 1993. gada konstitūcijas pieņemšana, konfrontācija ar KFKP, pirmais Čečenijas karš (1994–1996) un otrā Čečenijas kara sākums, kā arī 1998. gada defolts.