Cešina
From Wikipedia, the free encyclopedia
Cešina (poļu: Cieszyn) ir pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz rietumiem no Belsko-Bjalas pie pašas robežas ar Čehiju.
Cešina | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
Cieszyn | |||
Cešinas centrālais laukums | |||
| |||
Koordinātas: 49°45′0″N 18°38′06″E | |||
Valsts | Polija | ||
Vojevodiste | Silēzijas vojevodiste | ||
Apriņķis | Cešinas apriņķis | ||
Pilsētas tiesības | 1155 | ||
Platība | |||
• Kopējā | 28,69 km2 | ||
Augstums | 295 m | ||
Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
• kopā | 33 958 | ||
• blīvums | 1 255,3/km² | ||
Laika josla | CET (UTC+1) | ||
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
Mājaslapa |
www | ||
Cešina Vikikrātuvē |
Otrpus robežas atrodas Čehijas pilsēta Česki Tešīna, ar kuru Cešina vēsturiski bija vienota pilsēta. Tās tika atdalītas pēc Pirmā pasaules kara 1920. gadā, pamatojoties uz Versaļas līgumu. Pirms tam bija notikušas bruņotas sadursmes starp čehu un poļu karaspēkiem. Kad 1938. gadā, pamatojoties uz Minhenes vienošanos, Vācija anektēja Čehoslovākiju, Polija ieņēma apgabalu uz rietumiem no Češinas. Pēc Otrā pasaules kara tika atjaunotas iepriekšējās robežas.
Viduslaikos pilsēta bija Cešinas kņazistes (mūsdienās tās teritorija sadalīta starp Poliju un Čehiju) galvaspilsēta. 1779. gada 13. maijā pilsētā tika parakstīts Tešenas miera līgums starp Austrijas imperatori Mariju Terēzi un Prūsijas karali Frīdrihu Lielo, un kurš izbeidza Bavārijas mantojuma karu.