Datorizētā projektēšana
From Wikipedia, the free encyclopedia
Datorizētā projektēšana (CAD) (angļu: Computer-aided design) pazīstama arī kā datorizētā rasēšana (CADD) (angļu: Computer-aided drafting),[1] ir datorsistēmu izmantošana projektu izstrādē, analizēšanai vai optimizēšanai.[2] Dartorizētā projektēšana apraksta tehniskā rasējuma izveidošanu, izmantojot datora programmatūru.[3] CAD programmatūru izmanto, lai paaugstinātu projektētāja darba ražību, vienlaikus uzlabojot projekta kvalitāti, komunikāciju caur dokumentāciju un radītu ražošanas datubāzi.[4] Bieži CAD produkcija veidota elektronisku failu formā drukāšanai vai mehāniskās apstrādes darbībām. CAD programmatūra lieto vai nu uz vektoriem balstītu grafiku, lai atainotu tradicionālās projektēšanas objektus, vai arī radītu rastra grafiku, kas ataino kopējos projektēto objektu apveidus.
CAD bieži vien izmanto ne tikai formas. Tāpat kā manuālajā tehnisko un inženiertehnisko rasējumu rasēšanā, arī CAD nodrošina informācijas pārvadīšanu materiālu, procesu, izmēru, pielaižu veidā atbilstoši lietošanas prasībām.
CAD var izmantot, lai projektētu līknes un figūras divdimensionālā (2D) vidē; vai līknes, virsmas un ķermeņus trīsdimensionālā (3D) vidē.[5]
CAD ir svarīga rūpnieciskā māksla, kas plaši izmantota daudzās jomās, tostarp automobiļu, kuģubūves un kosmiskās aviācijas nozarēs, rūpnieciskajos un arhitektūras projektos, protezēšanā un daudz kur citur. CAD tiek plaši izmantots, lai veidotu datoranimācijas filmu specefektiem, reklāmām un tehniskajām rokasgrāmatām.
Mūsdienu datoru jauda un pieejamība jebkurā vietā nozīmē, ka pat smaržu pudeles un šampūnu dozatori tiek ražoti izmantojot tehnoloģijas, par kurām 20. gadsimta 60. gadu projektētāji pat nebija dzirdējuši. Milzīgās ekonomiskās nozīmības dēļ, CAD ir bijis galvenais dzinējspēks pētījumiem skaitļošanas ģeometrijā, datorgrafikā (datortehnikas un programmatūras) un diskrētajā diferenciālajā ģeometrijā.[6]
Ģeometrisko modeļu dizains, it sevišķi objektu formām, laiku pa laikam tiek saukts par datorizētās projektēšanas ģeometrisko dizainu (CAGD).[7]
Lai gan automātisko CAD sistēmu mērķis ir palielināt efektivitāti, tās ne vienmēr ir labākais veids, lai izprastu ķermeņu modelēšanas ģeometriskos principus. Šim mērķim daudz piemērotākas ir skriptu valodas, piemēram PLaSM (Ķermeņu modelēšanas programmēšanas valoda).