Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
From Wikipedia, the free encyclopedia
Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji. Iekarotās zemes tika sadalītas starp Zobenbrāļu ordeni (vēlāk — Livonijas ordeni) un bīskapiem: Sēlijas bīskapu (vēlāk — Zemgales bīskapu, Rīgas arhibīskapu) un Kurzemes bīskapu.
Ātrie fakti Datums, Vieta ...
Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||||
| |||||||||
Karotāji | |||||||||
Sēlijas, Nalsenes, Zemgales, Žemaitijas, Kursas, Lietuvas zemes; kara turpinājumā — Lietuvas dižkunigaitija. |
Livonijas bīskapa vasaļi un krustneši, Zobenbrāļu ordenis, Vācu ordenis. | ||||||||
Komandieri un līderi | |||||||||
Zemgaļu kungi Viesturs†, Nameisis† u.c.; lietuviešu un žemaišu kunigaiši Lengvīns, Vikints u.c., Lietuvas dižkunigaiši Mindaugs, Tranaitis, Traidenis |
Livonijas bīskaps Alberts; Sēlijas un Zemgales bīskapi Bernhards no Lipes, Lamberts; ordeņa mestri Folkvīns†, Dītrihs no Groningenas, Andreass no Felves u.c. |
Aizvērt
Kara turpinājumā zemgaļi un kurši noslēdza militāru savienību ar žemaišiem un uzsāka plašu sacelšanos, kuras apspiešana ilga līdz 1271. gadam. Rezultātā daļa no sēļu, zemgaļu un kuršu zemēm nonāca Lietuvas dižkunigaitijas un Prūsijas pakļautībā.