Hromatogrāfija
kolektīvais termins laboratorijas tehnoloģiju kopumam, kas paredzēts mikstūru atšķiršanai / From Wikipedia, the free encyclopedia
Hromatogrāfija (no sengrieķu: χρῶμα, chroma — 'krāsa' un γράφειν, graphein — 'rakstīt'[1]) ir laboratorijas tehnoloģiju kopums vielu maisījumu sadalīšanai. Maisījums tiek izšķīdināts šķidrumā, ko sauc par kustīgo fāzi, kas pārvieto to cauri citu materiālu saturošai struktūrai, sauktai par stacionāro fāzi. Dažādie maisījuma komponenti ceļo ar atšķirīgu ātrumu, kas liek tiem sadalīties. Tas balstās uz sadalīšanos, kas notiek starp kustīgo un stacionāro fāzi.
Hromatogrāfiju var izmantot preparatīviem vai analītiskiem mērķiem. Preparatīvās hromatogrāfijas mērķis ir atdalīt vielas no vielu maisījuma tālākai vielu izmantošanai (to var uzskatīt arī par attīrīšanu). Analītiskā hromatogrāfijā tiek ņemti mazāki vielu daudzumi un tā domāta vielu relatīvo proporciju mērīšanai maisījumā.