Izomērija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Izomērija ir parādība, ka pastāv vielas, kurām ir vienāda molekulmasa un ķīmiskais sastāvs, bet dažāda struktūra (dažāda atomu un saišu starp tiem kārtība molekulā vai arī dažāds atomu vai to grupu telpiskais izvietojums). Izomērija ir galvenokārt organisku vielu īpašība, taču arī neorganiskās vielas var veidot izomērus.