Jupiters (planēta)
Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta / From Wikipedia, the free encyclopedia
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.[9][10]
Habla kosmiskā teleskopa attēls ar Jupiteru 2014. gada aprīlī | |||||||||||||||||||||||
Orbitālie parametri[1] | |||||||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Epoha J2000 | |||||||||||||||||||||||
Afēlijs | 816 520 800 km (5,458104 AU) | ||||||||||||||||||||||
Perihēlijs | 740 573 600 km (4,950429 AU) | ||||||||||||||||||||||
Lielā pusass (rādiuss) | 778 547 200 km (5,204267 AU) | ||||||||||||||||||||||
Ekscentricitāte | 0,048775 | ||||||||||||||||||||||
Apriņķojuma periods |
4331,572 dienas 11,85920 gadi | ||||||||||||||||||||||
Sinodiskais periods | 398,88 dienas[2] | ||||||||||||||||||||||
Vidējais apriņķošanas ātrums | 13,07 km/s[2] | ||||||||||||||||||||||
Vidējā anomālija | 18,818° | ||||||||||||||||||||||
Slīpums |
1,305° 6,09° (attiecībā pret Saules ekvatoru) | ||||||||||||||||||||||
Uzlecošā mezgla garums | 100,492° | ||||||||||||||||||||||
Pericentra arguments | 275,066° | ||||||||||||||||||||||
Zināmie pavadoņi | 95[3] | ||||||||||||||||||||||
Fiziskie parametri | |||||||||||||||||||||||
Ekvatoriālais rādiuss |
71,492 ± 4 km[4][5] 11,209 no Zemes rādiusa | ||||||||||||||||||||||
Polārais rādiuss |
66,854 ± 10 km[4][5] 10,517 no Zemes polārā rādiusa | ||||||||||||||||||||||
Saspiedums | 0,06487 ± 0.00015 | ||||||||||||||||||||||
Virsmas laukums |
6,21796×1010 km²[5][6] 121,9 no Zemes virsmas | ||||||||||||||||||||||
Tilpums |
1,43128×1015 km³[2][5] 1321,3 no Zemes tilpuma | ||||||||||||||||||||||
Masa |
1,8986×1027 kg[2] 317.8 no Zemes masas | ||||||||||||||||||||||
Vidējais blīvums | 1,326 g/cm³[2][5] | ||||||||||||||||||||||
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums |
24,79 m/s²[2][5] 2,528 g | ||||||||||||||||||||||
2. kosmiskais ātrums | 59,5 km/s[2][5] | ||||||||||||||||||||||
Sideriskais periods | 9,925 h[7] | ||||||||||||||||||||||
Lineārais ātrums uz ekvatora |
12,6 km/s 45 300 km/h | ||||||||||||||||||||||
Ass slīpums | 3,13°[2] | ||||||||||||||||||||||
Ziemeļu pola rektascensija |
268,057° 17 h 52 min 14 s[4] | ||||||||||||||||||||||
Ziemeļu pola deklinācija | 64,496°[4] | ||||||||||||||||||||||
Albedo |
0,343 (saite) 0.52 (ģeom.)[2] | ||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||
Redzamais spožums | no -1,6 līdz -2,94[2] | ||||||||||||||||||||||
Leņķiskais diametrs | 29,8" — 50,1"[2] | ||||||||||||||||||||||
Papildu parametri | Jovian | ||||||||||||||||||||||
Atmosfēra[2] | |||||||||||||||||||||||
Atmosfēras spiediens | 20 200 kPa[8] | ||||||||||||||||||||||
Scale height | 27 km | ||||||||||||||||||||||
Sastāvs |
|
Raugoties no Zemes, Jupiters kopā ar Mēnesi, Veneru un Marsu ir viens no spožākajiem astronomiskajiem objektiem nakts debesīs, līdz ar to tas viegli ir saskatāms ar neapbruņotu aci.[9] Šī iemesla dēļ par tā eksistenci bija zināms jau senatnē, kā rezultātā tas ir nosaukts seno romiešu mitoloģijas galvenā dieva Jupitera vārdā.[9]
Mūsdienu astronomi un citi speciālisti turpina pētīt Jupiteru un tā pavadoņus gan ar Zemes bāzētajiem un kosmiskajiem teleskopiem, gan arī ar starplanētu zondēm kā, piemēram, Juno misiju, kas tā orbītu sasniedza 2016. gadā. Tāpat Jupitera izpēte tuvākajā nākotnē varētu vēl palielināties, jo daudzi speciālisti norāda, ka pastāv visai liela iespēja, ka uz atsevišķiem tā pavadoņiem, piemēram, Eiropas, varētu pastāvēt samērā liels apakšzemes okeāns, kurā teorētiski būtu iespējams meklēt ārpuszemes dzīvības pazīmes.