Kalcīts
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kalcīts (no vācu: Calcit, kas saukārt no latīņu: calx — 'kaļķis') ir viens no izplatītākajiem mūsu planētas minerāliem ar ļoti daudzveidīgām kristālu formām. Minerāla nosaukums ieviests 1845. gadā. Atrodams visā pasaulē. Raksturīgas kalcīta īpašības ir tā relatīvi mazā cietība un izteiktā reakcija ar vājām skābēm — piemēram, etiķskābi, kā arī lieliskā skaldnība. Kalcīta reakcija saskarē ar skābēm ir viena no labākajām pazīmēm šī daudzveidīgā minerāla noteikšanai.
Kalcīts | |
---|---|
Klasifikācija | |
Klase | Karbonātu minerāls, no ūdens brīvs karbonāts bez svešiem anjoniem |
Štrunca ID | 5/B.02-20 |
Ķīmiskā formula | Kalcija karbonāts — CaCO3 |
Singonija | Trigonālā |
Īpašības | |
Krāsa | Visbiežāk — bezkrāsas, balts, dzeltens, retāk — sarkans, oranžs, zils, zaļš, brūns utt. |
Svītras krāsa | Balta |
Habituss | Aprakstītas vairāk nekā 800 kristālu formas, no kurām katrai var būt dažādas modifikācijas |
Skaldnība | Ļoti laba, trīs virzienos |
Lūzums | Gliemežnīcas, grūti iegūt labās skaldnības dēļ |
Cietība pēc Mosa skalas | 3 |
Spīdums | Stikla |
Caurspīdīgums | Caurspīdīgs, puscaurspīdīgs, necaurspīdīgs |
Laušanas koeficients | nω = 1,640—1,660 nε = 1,486 |
Blīvums | 2,71 g/cm3 |
No kalcīta sastāv vieni no visplašāk izplatītajiem iežiem — nogulumiezis kaļķakmens un metamorfiskais iezis — marmors. Kalcīts bieži sastopams arī karsto avotu veidotajos nogulumos, tas alās un citos pazemes tukšumos veido stalaktītus un stalagmītus. Kalcīts ir galvenā sastāvdaļa daudzu organismu ārējam skeletam, tai skaitā planktonam, daļai gliemeņu — piemēram, austeru čaulas.