Kaspijas jūra
lielākais ezers pasaulē starp Eiropu un Āziju / From Wikipedia, the free encyclopedia
Kaspijas jūra (azerbaidžāņu: Xəzər dənizi, kazahu: Каспий теңізі, krievu: Каспийское море, persiešu: دریای خزر, turkmēņu: Hazar deňzi) ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma. Sālsūdens ezers bez noteces, bieži tiek pat uzskatīts par īstu jūru. Atrodas starp Āziju un Eiropu. Tiek saukts par jūru jau no seno romiešu laikiem, kad romieši, secinādami, ka ezera ūdens ir sāļš, nosauca to par jūru. Kaspijas jūras sāļums ir ap 1,2% — aptuveni trešā daļa no jūras ūdens sāļuma. Ūdens apmaiņas laiks ir 250 gadi.
Kaspijas jūra | |
---|---|
Kaspijas jūras piekraste Irānā | |
Atrodas | |
Koordinātas | 40°0′0″N 51°0′0″E |
Platība | 371 000 km2 |
Lielākais garums | 1050 km |
Vidējais dziļums | 184 m |
Lielākais dziļums | 1025 m |
Tilpums | 78 200 km3 |
Augstums v.j.l. | -28 m |
Izteka | beznoteces ezers |
Sateces baseins | 1 400 000 km2 |
Baseina valstis | |
Salas | 12 lielākas salas |
Apdz. vietas krastos | |
Kaspijas jūra Vikikrātuvē |
Antīkajā literatūrā Kaspijas jūru bieži dēvē par Girkānas okeānu vai Hazāru jūru. Gan Senajā Persijā, gan arī mūsdienu Irānā to nereti sauc arī par Māzendarānas jūru. Vārds "Kaspija" ceļas no "kaspi" — senas Aizkaukāza cilts vārda.