Koraļļi
koraļļpolipu klases bezmugurkaulnieki / From Wikipedia, the free encyclopedia
Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa). Tie ir mīksti dzīvnieki - polipi, kuru ķermeņus ietver pārkaļķojusies čaula. Koraļļi augot veido dažādas formas - vēdekļus, bumbas, kolonnas vai kokus. Tie parasti aug blīvās kolonijās, kas sastāv no daudziem ģenētiski identiskiem polipiem. Dažas no koraļļu koloniju sugām veido koraļļu rifus, kas savukārt dod patvērumu daudziem silto jūru iemītniekiem.
Koraļļi | |
---|---|
Pīlārkorallis (Dendrogyra cylindricus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Dzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria) |
Klase | Koraļļpolipi (Anthozoa) |
Koraļļi Vikikrātuvē |
Lai arī daži koraļļi spēj noķert nelielas zivis un planktonu, izmantojot dzelošos tausteklīšus, līdzīgus anemonēm un medūzām, lielākā daļa koraļļu enerģiju un barības vielas iegūst fotosintēzes ceļā, kā starpniekus šajā simbiozes procesā izmantojot vienšūnu dinoflagelātu aļģes - zooksantellas, kas mājo uz koraļļu audiem.[1] Šādām koraļļu kolonijām ir nepieciešama saules gaisma, tīrs un sekls jūras ūdens, ne dziļāks par 60 metriem. Ne visas koraļļu koloniju sugas sadzīvo ar aļģēm. Šādi koraļļi dzīvo dziļākos un vēsākos ūdeņos. Piemēram, dziļūdens korallis (Lophelia pertusa) spēj augt 3000 metru dziļumā.[2] Lai arī lielākā sugu dažādība mājo siltajos okeāna un jūru ūdens masīvos, koraļļi sastopami ne tikai tropu jūrās. Tie aug arī, piemēram, pie Aļaskas tuvumā esošajām Aleutu salām.