Maltas ordeņa vēsture
From Wikipedia, the free encyclopedia
Maltas ordeņa vēsture ir izsekojama līdz Hospitāliešu brālības izveidošanai Pirmā Krusta kara pirmsākumos, bet militārais ordenis Palestīnā izveidojās laikā no 1126. līdz 1140. gadam. Šajā laikā organizāciju sāka dēvēt gan par Hospitāliešu ordeni, gan par Sv. Jāņa ordeni (Joanītu ordeni). Pēc 1307. gada Hospitāliešu ordenis iebruka Bizantijas impērijai piederošajā Rodas salā un pēc vairāku gadu karadarbības to anektēja, uz salu tika pārcelts Ordeņa konvents. 1530. gadā Sv. Romas impērijas imperators Kārlis V nodeva Jeruzalemes Svētā Jāņa hospitāļa bruņinieku ordenim Maltas arhipelāgu. Vēl pirms Napoleona karu sākuma 1798. gadā Francijas kara flote Napoleona Bonaparta vadībā padzina ordeni no Maltas. Par Ordeņa Protektoru īslaicīgi kļuva Pāvils I, kas parakstīja rīkojumu par Maltas salas uzņemšanu Krievijas Impērijas aizsardzībā. 1831. gadā Ordeņa galvenā rezidence tika pārcelta uz Romu. 20. gadsimtā Ordenis pilnībā pārorientējās uz medicīnisko palīdzību un labdarību, kas nodrošināja tam starptautisku atbalstu.
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Maltas ordeņa vēsture" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |