Otrā Harkivas kauja
From Wikipedia, the free encyclopedia
Otrā Harkivas kauja (vācu: Zweite Schlacht um Charkow, krievu: Харьковская операция 1942 года, Вторая битва за Харьков, Харьковская катастрофа) bija Otrā pasaules kara Austrumu frontes kauja 1942. gada maijā Harkiva apgabalā.
Ātrie fakti Datums, Vieta ...
Otrā Harkivas kauja | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Otrā pasaules kara Austrumu frontes | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Trešais reihs | PSRS | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Fedors fon Boks Evalds fon Kleists |
Semjons Timošenko Ivans Bagramjans Rodions Maļinovskis | ||||||
Spēks | |||||||
640 000 | 760 000 | ||||||
Zaudējumi | |||||||
vairāk nekā 20 000 kritušo | 270 190 kritušo un ievainoto, 170 958 neatgriezeniski |
Aizvērt
Vērmahta 6. armija, sadarbojoties ar ģenerāļa Evalda fon Kleista 1. tanku armiju, atsita Sarkanās armijas uzbrukumu Harkivai un Izjumas apkārtnē ielenca vairākas PSRS armijas, gūstā saņemot gandrīz 240 000 padomju karavīru, 2600 artilērijas iekārtu un 1200 tanku. Vērmahta uzvara nodrošināja 1942. gada vasaras uzbrukumu dienvidaustrumu virzienā.[1]