Otrais pūniešu karš
From Wikipedia, the free encyclopedia
Otrais pūniešu karš bija militārs konflikts starp Romas Republiku un Kartāgu no 218. līdz 201. gadam pirms mūsu ēras. Tas bija viens no nozīmīgākajiem kariem antīkajā pasaules vēsturē, un daļa no Pūniešu kariem. Otrais pūniešu karš izvērsās galvenokārt tāpēc, ka abas lielvalstis, Roma un Kartāga, vēlējās iegūt kontroli un ietekmi pār Sicīliju.
Otrais pūniešu karš | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Pūniešu kariem | |||||||
Roma un Kartāga Otrā pūniešu kara sākumā 218. gadā p.m.ē. (zaļā krāsā Sirakūzu kontrolētā teritorija) | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
| |||||||
Komandieri un līderi | |||||||
|
|
Kartāgas līderis Hanibāls Barka kļuva par vienu no konflikta izcilākajiem karavadoņiem. Viņš izcēlās ar stratēģiskiem manevriem, tajā skaitā ar gājienu pāri Alpu kalniem, lai iebruktu Romas teritorijā no ziemeļiem. Taču, neskatoties uz Hanibāla sākotnējo veiksmi, viņam nebija pietiekami resursu, lai gūtu uzvaru visā karā. Otrais pūniešu karš beidzās ar Romas uzvaru. Romieši bija izturīgāki un ekonomiski, militāri spēcīgāki. Pēc kara Romas Republika kļuva par dominējošo spēku Vidusjūras reģionā, savukārt Kartāgas cieta smagus zaudējumus. Pēc Trešā pūniešu kara Kartāga kļuva par Romas provinci.