Parastā vēršmēlene
From Wikipedia, the free encyclopedia
Parastā vēršmēlene jeb medene (Sarcodon imbricatus) ir bankeru dzimtas bazīdijsēne. Tā ir sastopama Eirāzijā un Amerikā, kur aug sausos priežu mežos. Šīs sēnes cepurīte ir brūna ar lielām, biezām, koncentriskos riņķos novietotām atstāvošām zvīņām.[1] Cepurīte atsevišķos gadījumos var būt pat 20—30 cm plata.
Ātrie fakti Parastā vēršmēlene Sarcodon imbricatus, Klasifikācija ...
Parastā vēršmēlene Sarcodon imbricatus | |
---|---|
Parastā vēršmēlene (Sarcodon imbricatus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Sēnes (Fungi) |
Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
Klase | Himēnijsēnes (Hymenomycetes) |
Rinda | Kārpsēņu rinda (Thelephorales) |
Dzimta | Bankeru dzimta (Bankeraceae) |
Ģints | Vēršmēlenes (Sarcodon) |
Suga | Parastā vēršmēlene (S. imbricatus) |
Sinonīmi | |
medene, pursla, vēršmēle, vanadzene | |
Parastā vēršmēlene Vikikrātuvē |
Aizvērt
Medene ir ēdama sēne, ar īpatnēju garšu. Jaunās medenes var cept bez iepriekšējas novārīšanas, bet vecākas sēnes ir ieteicams novārīt rūgtās garšas dēļ. Medenes var izžāvēt un sadrupināt, pēc tam miltus izmantojot kā piedevu vai garšvielu ēdieniem.[2]
Parasto vēršmēleni līdzīgā izskata dēļ var sajaukt ar rūgtu un uzturā nelietojamu sēni — rūgto vēršmēleni (Sarcodon scabrosus).