Poļu—ukraiņu karš
From Wikipedia, the free encyclopedia
Poļu—ukraiņu karš (poļu: Wojna polsko-ukraińska, ukraiņu: Польсько-українська війна), no 1918. gada novembra līdz 1919. gada jūlijam, bija konflikts starp Polijas Otro Republiku un Ukrainas spēkiem (gan Rietumukrainas Tautas Republiku, gan Ukrainas Tautas Republiku). Konflikta pamatā bija etniskās, kultūras un politiskās atšķirības starp reģionā dzīvojošajiem poļu un ukraiņu iedzīvotājiem, jo Polija un abas ukraiņu republikas bija likvidēto Krievijas un Austroungārijas Impēriju pēcteces. Karš sākās bijušās Austroungārijas teritorijā Austrumgalīcijā pēc Austroungārijas sabrukuma un pārcēlās uz agrāk Krievijas Impērijai piederošajiem Helmas zemes un Volīnijas reģioniem, uz kuriem pretendēja gan Ukrainas Valsts,kas bija Vācijas Impērijas satelītvalsts, gan Ukrainas Tautas Republika. Polija reokupēja strīdīgo teritoriju 1919. gada 18. jūlijā.
Poļu—ukraiņu karš | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Ukrainas neatkarības kara | |||||||
Karte, kurā attēlota Rietumukrainas TR kontrolētā teritorija (zilā krāsā), Polijas veiktā Ļvivas aplenkuma pārraušana (1918. gada novembrī) un Polijas—Padomju robeža. | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Polija Atbalsts: Rumānija Ungārija Francija |
Rietumukrainas TR Ukrainas TR | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Juzefs Pilsudskis Edvards Ridzs-Smiglijs |
Jevhens Petruševičs Oleksandrs Hrekovs Simons Petļura | ||||||
Spēks | |||||||
Polija: 190 000 Rumānija: 4 000 Ungārija: 620+ | Kopumā: ~112 000 | ||||||
Zaudējumi | |||||||
10 000 nogalināti | 15 000 nogalināti |