Staņislavs Leščiņskis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Staņislavs I Leščiņskis (poļu: Stanisław Leszczyński, lietuviešu: Stanislovas Leščinskis, baltkrievu: Станіслаў Рафалавіч Ляшчынскі, franču: Stanislas Leszczyński; dzimis 1677. gada 20. oktobrī, miris 1766. gada 23. februārī). Divas reizes bijis Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis. Pirmo reizi ar Zviedrijas atbalstu no 1706. gada līdz 1709. gadam, kad tika padzīts no valsts, bet Polijā atjaunojās gāztā karaļa un Saksijas kūrfirstistes valdnieka Augusta II Stiprā vara. Otro reizi pēc Augusta II nāves no 1733. gada līdz 1736. gadam, kad zaudēja Polijas troni Polijas mantojuma kara rezultātā. Starp valdīšanām Leščiņska meita Marija Leščiņska 1725. gadā kļuva par Francijas karaļa Luija XV sievu. Pēc Polijas troņa zaudēšanas ar Luija XV atbalstu Leščiņskis kļuva par Lotringas hercogu.
Staņislavs Leščiņskis Stanisław Leszczyński | |
---|---|
Polijas karalis, Lietuvas dižkunigaitis | |
Amatā 1706. gads — 1709. gads (kronēšana 1705. gada 4. novembrī, Sv. Jana katedrāle, Varšava) | |
Priekštecis | Augusts II Stiprais |
Pēctecis | Augusts II Stiprais |
Amatā 1733. gads — 1736. gads | |
Priekštecis | Augusts II Stiprais |
Pēctecis | Augusts III Saksis |
Lotringas hercogs | |
Amatā 1737. gads — 1766. gads | |
Priekštecis | Francis I Stefans |
Pēctecis | - |
| |
Dzimšanas dati |
1677. gada 20. oktobrī Ļviva, Polijas-Lietuvas kopvalsts ( Ukraina) |
Miršanas dati |
1766. gada 23. februārī Linevila, Lotringas hercogiste ( Francija) |
Apglabāts |
Nansī ( Francija), pārapbedīts Vāvelas katedrāle, Krakova, Polija |
Dinastija | Leščiņsku dinastija |
Tēvs | Rafals Leščiņskis |
Māte | Anna Leščiņska, dzimusi Jablonovska |
Dzīvesbiedrs(-e) | Katrīna Opaliņska |
Bērni | 2 meitas, to skaitā Marija Leščiņska |
Reliģija | katolisms |
Paraksts |