Stagnācija PSRS
From Wikipedia, the free encyclopedia
Stagnācija PSRS ir PSRS ekonomiskās un politiskās vēstures posms, kas sākās 1970. gadu sākumā, kad pie varas aizvien vairāk nostiprinājās ilggadīgais Komunistiskās partijas vadītājs Leonīds Brežņevs, turpinājās viņa pēcteču Jurija Andropova un Konstantīna Čerņenko varas mēnešos un beidzās ar Mihaila Gorbačova nākšanu pie varas 1985. gadā un perestroikas sākšanos 1986.-1987. gados. Stagnācijas laikā padomju sistēma sasniedza ideoloģiskā un ekonomiskā sabrukuma stāvokli, ko izdevās slēpt ar milzīgiem naftas un gāzes eksporta ieņēmumiem.
Stagnācijas periodu raksturo pieaugošs visu iedzīvotāju slāņu cinisms pret marksisma-ļeņinisma ideoloģiju, ko radīja dzīves realitātes un pārspīlētās propagandas nesakritība; uz reformām nespējīga novecojoša partijas elite (pēdējos dzīves gados Brežņevs vairs nespēja saprotami parunāt); aizvien korumpētāka nomenklatūra; sarūkoši ekonomikas rādītāji un regulārs plaša patēriņa preču deficīts. Vienlaikus, pateicoties daudzkārtējam naftas un gāzes eksporta ienākumu pieaugumam, PSRS sasniedza ASV līdzvērtīgas militārās lielvaras statusu un izveidojot neformālu padomju impēriju atbalstīja virkni Trešās pasaules valstu, kas bija pasludinājušas sociālistiskās attīstības kursu vai vienkārši bija gatavas iepirkt padomju ieročus.