Tadžikistānas pilsoņu karš
From Wikipedia, the free encyclopedia
Tadžikistānas pilsoņu karš (tadžiku: Ҷанги шаҳрвандии Тоҷикистон) bija bruņots konflikts Tadžikistānā starp centrālās valdības atbalstītājiem un dažādām apvienotās Tadžikistānas opozīcijas pārstāvētajām grupām, kas sākās pēc valsts neatkarības pasludināšanas PSRS sabrukuma rezultātā (1992–1997).
Vardarbīgākā konfrontācija notika no 1992. gada augusta beigām līdz 1993. gada jūlijam, kad valsts faktiski tika sadalīta divās daļās. Kopš 1993. gada vasaras konflikta intensitāte samazinājās, lai gan atsevišķas sadursmes turpinājās līdz pat 1997. gada 27. jūnijā notikušajam karojošo pušu izlīgumam.
Saskaņā ar oficiālajiem Tadžikistānas valdības datiem piecus gadus ilgajā karā ir gājuši bojā vairāk nekā 60 000 cilvēku.[nepieciešama atsauce] Kara rezultātā vairāk nekā 25 000 sieviešu kļuva par atraitnēm un aptuveni 55 000 bērnu kļuva par bāreņiem.
Lai gan pilsoņu karam nebija nacionālistiskas ievirzes, gandrīz visi valsts krievu un kopumā slāvu iedzīvotāji pameta Tadžikistānu, apmetoties galvenokārt Krievijā, daļēji Ukrainā, Baltkrievijā, ASV, Kanādā un Eiropas valstīs. Gandrīz visi vācu iedzīvotāji arī pameta valsti un pārcēlās uz Vāciju, kā arī gandrīz visi ebreju iedzīvotāji (Vidusāzijas ebreji un aškenazi), no kuriem lielākā daļa repatriējās uz Izraēlu, bet pārējie uz ASV. No valsts emigrēja arī dažas citas mazākumtautības (piemēram, armēņi un tatāri).
Neraugoties uz minētajiem zaudējumiem, pilsoņu kara laikā Tadžikistānas iedzīvotāju skaits pieauga no 5,109 miljoniem līdz 6,127 miljoniem.