UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrumeiropā
Wikimedia projekta saraksts / From Wikipedia, the free encyclopedia
Šajā rakstā ir apkopoti visi UNESCO Pasaules mantojuma vietas, kas atrodas Austrumeiropā. UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija) ir noteikusi 77 Pasaules mantojuma vietas (69 kultūras un 8 dabas objekti/vietas)[1] deviņās valstīs Austrumeiropā (Austrumeiropā šajā rakstā tiek iekļautas Austrumu bloka valstis, to skaitā nav Baltijas valstis (kas ir iekļautas Ziemeļeiropā), bijusī Dienvidslāvijas teritorija un Albānija (kas iekļauta Dienvideiropā) un Vācijas daļa, ko reiz veidoja Austrumvācija (kas iekļauta Rietumeiropā): Baltkrievija, Bulgārija, Čehija, Krievija, Moldova, Polija, Rumānija, Slovākija, Ungārija un Ukraina.[2] Šajā sarakstā ie kļauti tikai tie Krievijas objekti/vietas, kas atrodas Eiropas daļā, pārējie objekti/vietas ir iekļauts Āzijas daļā (precīzāk Centrālāzijā). Lai gan atsevišķos gadījumos pie Austrumeiropas tiek pieskaitītas arī Turcija un Kaukāza reģions (Armēnija, Gruzija un Azerbaidžāna), nav iekļautas šajā sarakstā, bet gan Rietumāzijas sarakstā.[3]
Krievijā atrodas visvairāk UNESCO Pasaules mantojuma vietas, kopā 17 vietas/objekti. Septiņas vietas un objekti atrodas vairāku valstu teritorijās, dažas no vietām daļēji Ziemeļeiropā vai Rietumeiropā: Kuršu kāpas (Krievija un Lietuva), Agtelekas karsta un Slovāku karsta alas (Slovākija un Ungārija), Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā (Slovākija, Ukraina un Vācija), Belovežas gārša (Polija un Baltkrievija), Fertē/Neizīdlerzē kultūrainava (Austrija un Ungārija), Mužakovska parks (Polija un Vācija) un Strūves ģeodēziskais loks (10 Ziemeļeiropas un Austrumeiropas valstīs). Pirmā vieta no šī reģiona, kas tika iekļauta Pasaules Mantojumu sarastā bija Polijas vietas/objekti — Krakovas vēsturiskais centrs un Veličkas sāls raktuves 1978. gadā UNESCO komijas 2. sesijas laikā.[4][5] Katru gadu, UNESCO Pasaules mantojuma komiteja var ierakstīt jaunu vietu iekļaušanu sarakstā, vai iepriekš iekļauto vietu svītrošanu no saraksta, ja tās vairs neatbilst kritērijiem. Izvēles pamatā ir 10 kritēriji: 6 kultūras mantojuma (i-vi) un 4 dabas mantojuma (vii-x) kritēriji.[6] Dažas vietas/objekti, kas apzīmēti "jaukta tipa vietas," gan kultūras un dabas mantojums.
Pasaules mantojuma komiteja var arī norādīt, ka vieta/objekts ir apdraudēts, atsaucoties uz "apstākļiem, kas apdraud pašus raksturlielumus, pēc kuriem šīs objekts/vieta ticis iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā." Nevienā no vietām Austrumeiropā esošajām vietām nav atzīta kā apdraudēta. Iepriekš 2 vietām/objektiem bija noteikts apdraudētā objekta statuss — Veličkas sāls raktuves un Srebarnas dabas rezervāts, bet zaudēja šo statusu pēc tam.[7][8]