Viļņas ūnija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Viļņas ūnija ir 1561. gada 28. novembrī Livonijas kara laikā Viļņā noslēgta vienošanās starp Lietuvas lielkņazistes un Polijas karalistes valdnieka Sigismundu II Augustu un Livonijas ordeņa pēdējo Livonijas ordeņa mestru Gothardu Ketleru par personālūnijas izveidi, kas pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas kļuva par Livonijas un Lietuvas reālūniju. Ar Viļņas ūniju, kas uztverams par padošanās paktu, Sigismunds II Augusts kļuva par Livonijas senioru, bet Gothards Ketlers par Livonijas vietvaldi un gubernatoru. Pakta pamatā bija senais Pax Romana princips, ko romieši bija ieviesuši, padarot pakļautās valstis par impērijas provincēm.
Ūnijas līgums ietvēra Padošanās līgumu (latīņu: Pacta subjectionis) par Ordeņa padošanās noteikumiem un Sigismunda Augusta privilēģiju (latīņu: Privilegium Sigismundi Augusti), kas garantēja pakļautajai Livonijas hercogistei evaņģēliski-luteriskās baznīcas, vācu valodas un pašpārvaldes tiesības.