Viļņas apgabals
From Wikipedia, the free encyclopedia
Viļņas apgabals (lietuviešu: Vilniaus kraštas, poļu: Wileńszczyzna) bija vēsturiska Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Viļņas guberņas daļa, kas starp abiem pasaules kariem bija Lietuvas un Polijas Otrās republikas strīdus teritorija. Ar 1920. gadā noslēgto Lietuvas — Krievijas miera līgumu Padomju Krievija atzina Viļņas apgabalu par piederīgu Lietuvai. Vēl viena Lietuvas—Polijas strīdus teritorija izveidojās, sadalot bijušo Suvalku guberņu.
1897. gadā veiktā pirmā Krievijas Impērijas iedzīvotāju skaitīšana uzrādīja, ka Viļņas iedzīvotājus pēc ticības veido 23,6% pareizticīgo, 36,9% katoļu, 41,3% jūdaistu. Pēc dzimtās valodas 40% iedzīvotāju tas bija jidišs, 30,9% poļu valoda, 20% krievu valoda, 4,2% baltkrievu valoda un 2,1% lietuviešu valoda. Lai arī lietuvieši apgalvoja, ka daudzus no viņiem pieskaita poļiem, viņi vienalga veidoja absolūto mazākumu Viļņas pilsētā. Tikmēr lielo krievu skaitu veidoja impērijas administrācijas un armijas pārstāvji, kuri nebija pilsētas patstāvīgie iedzīvotāji.[1]