Vīnogas
From Wikipedia, the free encyclopedia
Vīnogas ir augļi, kurus iegūst no daudzgadīgu vīnkoku (Vitis) ģints sugām. Pēc morfoloģiskās klasifikācijas vīnogas ir ogas. Visplašāk ogu iegūšanai tiek kultivēts īstais vīnkoks (Vitis vinifera). Vīnogas var gan lietot uzturā svaigā veidā, gan arī tās apstrādāt, iegūstot vīnu, rozīnes, sulu, etiķi, ievārījumu un vīnogu sēklu eļļu. Vīnogas bieži vien izmanto arī dažādu konditorejas izstrādājumu veidošanā. Vīnogas iedala galda vīnogās (ogas, kuras lieto svaigā veidā) un vīna vīnogās (lieto vīna gatavošanā).
Vīnogu kultivēšana aizsākās aptuveni pirms 6000 līdz 8000 gadiem Tuvajos Austrumos.[1] Savukārt Latvijas teritorijā pirmais zināmais vīna dārzs ierīkots 1640. gadā Rendā, un ar laiku izveidoti vīnkoku hibrīdi, kas spēj izturēt pat 40 °C salu.[2]