Ziemeļu krusta kari
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14. gadsimtā. Pāvests Eugenijs III 1147. gada 13. aprīlī izdeva krusta karu bullu pret vendiem. 1171. gadā Romas pāvests Aleksandrs III vēstulē Upsālas arhibīskapam mudināja sākt katolicisma izplatīšanu Somijā, tomēr svētie darbi nevedās un nācās izdot bullu, ar kuru viņš vienādo Palestīnas un Baltijas krustnešu tiesības, kas nozīmē pilnvērtīgu krusta karu sākšanu Baltijā. Tajos aktīvi piedalījās 1198. gada 5. martā Akrā nodibinātais Vācu ordenis.[1]