Ziemeļu upespērlene
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ziemeļu upespērlene (Margaritifera margaritifera) ir upespērleņu dzimtas (Margaritiferidae) saldūdeņu divvāku gliemeņu suga. Ziemeļu upespērlene ir sastopama saldūdens upēs un upītēs Atlantijas okeāna abos krastos, sākot ar Krievijas rietumu arktiskajiem un mērenās joslas reģioniem austrumos, rietumu virzienā cauri Eiropai līdz Ziemeļamerikas austrumu upēm.[1]
Ziemeļu upespērlene Margaritifera margaritifera (Linnaeus, 1758) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Gliemji (Mollusca) |
Klase | Gliemenes (Bivalvia) |
Kārta | Dižgliemeņu kārta (Unionoida) |
Dzimta | Upespērleņu dzimta (Margaritiferidae) |
Ģints | Upespērlenes (Margaritifera) |
Suga | Ziemeļu upespērlene (M. margaritifera) |
Ziemeļu upespērlene Vikikrātuvē |
Kādreiz upespērleņu kolonijas bija bieži atrodamas Anglijas un Īrijas upēs, bet mūsdienās upespērlenes ir gandrīz izmirušas ūdens piesārņojuma dēļ, kā arī cilvēku kārē atrast pērles.[2] Tie ir galvenie iemesli, kādēļ upespērlenēm draud izmiršana ne tikai Anglijā, Īrijā un Latvijā, bet arī citur pasaulē. Ziemeļu upespērlene ir iekļauta Bernes konvencijā par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību,[3] Latvijas Sarkanajā grāmatā un citos dzīvnieku aizsardzības dokumentos. Zinātnieki uzskata, ka Latvijā suga varētu izmirt tuvāko 30 gadu laikā, tikai atsevišķi īpatņi varētu nodzīvot par 10 gadiem ilgāk. Atrastās glohīdijas (gliemeņu kāpuri) liecina, ka gliemenes ir vēl vairoties spējīgas, bet mazuļi mirst jau agri ūdens piesārņojuma un cilvēku neuzmanības dēļ.[4]