Norvegeja
From Wikipedia, the free encyclopedia
Norvegeja, oficialai Norvegejis Kieneste (norvegu: Kongeriket Norge) irā vaļsteiba Pūstumu Europā, Skaņdinavejis pussolys vokorūs. Vaļsteiba tur rūbežu ar Švedeju (1619 km), Suomeju (727 km) i Krīveju (196 km). Dīnavydūs Norvegeju skaloj Pūstumu jiura, vokorūs Norvegu jiura, a pošūs vaļsteibys pūstumūs Barenca jiura. Norvegejai pīdar Svalbarda i Jana Majena sola Arktikā, taipoš Buvē sola, Pītera I sola i Kienenīnis Modys Zeme Antarktidā.
| |||
Golvysmīsts | Oslys | ||
Vaļsteibys volūda | Norvegu (bukmols i jaunnorvegu volūda) | ||
Monarhs | Harolds V | ||
Ministru prezidents | Jonas Gahr Støre (Ap) (2021–) | ||
Pluots | 385 207[1] km2 | ||
Dzeivuotuoju skaits | 5 550 203[2] (2024) | ||
Laika zona -vosorā | EET (UTC +1), EEST (UTC +2) |
Norvegeja irā pīktuo pa lelumam vaļsteiba Europā ar 386 958 km² pluotu, kurymā dzeivoj 5,5 miljoni dzeivuotuoju.[2] Tei irā vīna nu rešuok apdzeivuotojom vaļsteibom Europā. Golvysmīsts i leluokais mīsts - Oslys. Vaļsteibys volūda irā norvegu ar divejom rokstu volūdys tradicejom - bukmolu i jaunnorvegu. Obadivejis tur vīnaidys tīseibys vysūs vaļsteibys i pošvoldu leidzīņūs. Maja mieneša 17 dīnā norvegi svin konstitucejis pījimšonys dīnu.
Norvegejis teritorejā ļauds apsadzeivovuši jau nu 6 godu symta. 872 gods kuovē pi Hafrsforda kieneņš Harolds Skaiškmots (Harald Hårfagre) apvīnumova norvegu zemis. Nu tuo aizasuoce "Vikingu laiki". 1319 godā Norvegeja īsastuoja Kalmarys Savīneibā, kuramā beja Daneja i Švedeja. Kod 1521 godā Švedeja izastuoja nu savīneibys, Norvegeja palyka Danejis Kienestis pavaļdeibā. Piečuok Norvegeja puorguoja Švedejis pavaļdeibā, a napavaļdeiga vaļsteiba tyka 1905 godā, kod par pyrmū kieneņu tyka Hokons VII. 1940 gods apreļa mieneša 9 dīnā vaļsteibu okupēja Nacistiskuo Vuoceja, tok jau 1945 gods maja mieneša 8 dīnā norvegim izadeve atjaunynuot napavaļdeibu.
Nu Ūtrajim pasauļa vaidim Norvegeja cīši dreiži izaraisteja, kuo pamatā irā naftys i dobysgazys atrostuvis Pūstumu i Norvegu jiurā, kurys atrostys 1970 godā. Norvegeja irā catūrtuo poša leluo naftys eksporta vaļsteiba[3] i vīna nu pošu boguotū vaļsteibu pasaulī. Tok vysleidza 99% energejis Norvegeja īgiust nu HES.[4] Norvegejis krona teik īskaiteita kai pasauļa stabiluokuo valuta. 2007 godā vaļsteibu pīzyna kai pasauļa mīreiguokū zemi. Kūpā ar Švedeju jei aizajim vīnu nu pyrmajom vītom pasaulī pa demokratejis iņdeksam. Myuslaikūs Norvegeja irā konstitucionala monarheja ar parlamentarisku demokratisku vaļdeibu. Koč i divejūs referendumūs Norvegejis dzeivuotuoji nūbalsova pret īstuošonu Europys Savīneibā, vaļsteibai irā nūtalejis i styprys saitys ar Savīneibu i tuos dalineicom. Norvegeja irā pīsadalejuse nazcik vydtautisku organizaceju īstateošonā - Saškiertūs Naceju Organizacejā (SNO), NATO, Europys Padūmē (EP) i Pūstumu vaļsteibu Padūmē (PVP), taipoš Norvegeja irā Europys Ekonomiskuos Zonys (EEZ), Pasauļa Tierdzeibys organizacejis (PTO) i Vydtautiskuos ekonomiskuos kūpādareibys i raisteibys organizacejis (VEKRO) dalineica.