Krustā sišana
From Wikipedia, the free encyclopedia
Krustā sišana ir vēsturisks soda vai nāvessoda veids, kurā upuris tiek piesiets vai pienaglots pie lielas koka sijas un atstāts karāties, iespējams, vairākas dienas, līdz galīgai nāvei no nespēka un nosmakšanas.[1][2] Romieši to izmantoja kā sodu. Krustā sišana dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā.[3]
Jēzus no Nācaretes krustā sišana ir kristietības centrālais punkts,[4] un krusts (dažkārt attēlojot pie tā pienagloto Jēzu) ir galvenais reliģiskais simbols daudzām kristiešu baznīcām.