Nantes edikts
From Wikipedia, the free encyclopedia
Nantes edikts (franču: édit de Nantes) ir 1598. gada 30. aprīlī Bretaņas pilsētā Nantē izsludināts likums, ar kuru Francijas karalis Anrī IV piešķīra virkni reliģisko brīvību franču kalvinistiem — hugenotiem. Edikta tekstā karalis paziņoja ka vēlas nodibināt "labu mieru" un dot "it kā reformētās" baznīcas sekotājiem iespēju atgriezties pie "katoliskās, apustuliskās un romiešu" baznīcas.[1] Nantes edikts uz gandrīz 30 gadiem izbeidza reliģisko pilsoņu karu, kas Francijā bija plosījies kopš 1562. gada.[2] Ediktu parasti piemin kā reliģiskās brīvības piešķiršanas piemēru, taču tā galvenais mērķis bija izbeigt karu un nodrošināt abu pušu mierīgu līdzāspastāvēšanu. Tas arī nostiprināja karaļa varu, kam svarīgākā bija valsts stabilitāte nevis reliģiskie strīdi.