Pārnadži
From Wikipedia, the free encyclopedia
Pārnadži (Artiodactyla) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām. Galvenā pārnadžu pazīme ir tā, ka ejot tie vienmērīgi atbalstās uz diviem pirkstiem (trešā un ceturtā). Turpretī nepārnadži atbalstās uz viena pirksta (trešā). Otrā būtiskā pazīme ir veltņa kaula (Talus) forma, kas nodrošina pēdas locītavai īpaši labu elastību un lokanību.[1]
Pārnadži Artiodactyla (Owen, 1848) | |
---|---|
Rietumāfrikas upju cūka (Potamochoerus porcus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Apakšklase | Dzemdētājzīdītāji (Theria) |
Infraklase | Placentāļi (Eutheria) |
Augstākā kārta | Ziemeļu placentāļi (Boreoeutheria) |
Virskārta | Laurāzijas placentāļi (Laurasiatheria) |
Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
Sinonīmi | |
| |
Iedalījums | |
| |
Pārnadži Vikikrātuvē |
Pārnadžu kārtā ir vairāk kā 220 sugas, no kurām daudzas ir labi pazīstamas, kā cūkas, pekari, nīlzirgi, kamieļi, ziemeļbrieži, staltbrieži, žirafes, antilopes, aitas, kazas un govis. Pēc jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem arī vaļveidīgie ir pārnadži, jo nīlzirgiem un vaļveidīgajiem ir kopīgs aizvēsturiskais priekštecis. Lielākā daļa pārnadžu ir ātri skrējēji un augēdāji, izņemot cūku dzimtu (Suidae) un pekaru dzimtu (Tayassuidae), kas ir visēdāji.[2]
Pārnadži izplatīti visos kontinentos, iznemot Antarktīdu. Mūsdienās tie dzīvo arī Austrālijā, kur tos ievedis cilvēks. Latvijā sastopamas 4 pārnadžu sugas: meža cūka (Sus scrofa), alnis (Alces alces), staltbriedis (Cervus elaphus) un stirna (Capreolus capreolus). Kādreiz Latvijā savvaļā dzīvoja arī taurs (Bos primigenius) un sumbrs (Bison bonasus). Sumbrs izmira 13. gadsimtā. Laikā no 18. gadsimta beigām līdz 20 gadsimta sākumam Latvijas briežu dārzos tika audzēts dambriedis (Cervus dama). Kurzemes pusē neliela daļa izbēga savvaļā un nelielā skaitā saglabājās līdz 1937. gadam. Vairākus desmitus īpatņu 1970. gados izlaida Dzelzāmura mežniecībā, bet ziņu par sekmīgu introdukciju savvaļā nav.[3]