Altajiešu valodas
diskutējama valodu saime, kurā ietilpst tjurku, mongoļu un tungusu valodas (daži valodnieki uzskata, ka arī japāņu un korejiešu valoda) / From Wikipedia, the free encyclopedia
Altajiešu valodas ir diskutējama valodu saime,[1] tiek pieļauts ka tās ir nostrātiskās valodas. Altajiešu saimes valodas dalās tjurku valodās, mongoļu valodās un tungusu valodās. Daži valodnieki uzskata, ka pie šīs saimes pieder arī japāņu un korejiešu valodas.[1] Altajiešu valodas ir izplatītas Ziemeļāzijā, Centrālāzijā un Dienvidrietumāzijā (un Austrumāzijā, ja šai valodu saimei tiek pieskaitītas arī japāņu un korejiešu valodas). Kopējais altajiešu valodu saimē ietilpstošo "dzīvo" valodu skaits lēsts no 66 līdz 74. Vismaz kādu no altajiešu valodām prot vai nu 348 miljoni vai 558 miljoni cilvēku, atkarībā no tā, vai tiek ieskaitīta japāņu un korejiešu valoda. Valodu saimes nosaukums ir cēlies no Altaja kalniem, kurus uzskata par valodu izcelšanās vietu; cita teorija apgalvo, ka altajiešu valodu dzimtene ir Ķīnas ziemeļi.[2]
- Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: altajiskās valodas.
Altajiešu valodas | |
---|---|
Ģeogrāfiskā izplatība | Centrālāzija, Ziemeļāzija, Dienvidrietumāzija, Tālie Austrumi |
Ģenētiskā klasifikācija |
|
Atzari | |
ISO 639-2 | tut |
ISO 639-5 | tut |
Altajiešu valodu izplatības areāls |