Cēsu kaujas
bruņota sadursme Latvijas Brīvības cīņu laikā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Cēsu kaujas (igauņu: Võnnu lahing) bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās. Igaunijas brīvības kara vēsturē tās dēvē par "Landesvēra karu". Kaujas notika 1919. gada jūnijā starp Igaunijas armijas vienībām un Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu kājnieku pulku no vienas puses un Niedras valdībai pakļautā Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas daļām no otras puses.
- Šis raksts ir par 1919. gada Cēsu kaujām. Par citām jēdziena Cēsu kaujas nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Cēsu kaujas | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Cēsu kaujās dalību ņēmušais Igaunijas armijas bruņuvilciens Cēsu stacijā. Pie tā sapulcējušies Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki. Centrā, ģērbies mētelī — Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis J. Zemitāns.[1] | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Igaunija Latvija | Dzelzsdivīzija, Baltijas landesvērs | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Ernsts Peders Nikolajs Rēks Jorģis Zemitāns | Alfrēds Flečers | ||||||
Spēks | |||||||
3. Igaunijas divīzija: 750 kājnieki 8 smagie ložmetēji 20 vieglie ložmetēji[2] |
5500—6300 kājnieki 500—600 jātnieki 50 smagie ložmetēji 90 vieglie ložmetēji 42—48 lielgabali[2] | ||||||
Zaudējumi | |||||||
110 kritušie, 281 ievainotie, pazuduši 26, gūstā krituši 84 Ziemeļlatvijas brigāde: 44 kritušie, 85 ievainotie, 15 pazudušie.[3] | Landesvēram 65 kritušie un 38 bezvēsts pazudušie. Dzelzsdivīzijai nav zināmi. |
Pateicoties galvenokārt Igaunijas armijas daļām, Cēsu kaujās no 19. līdz 23. jūnijam Niedras valdībai pakļautais karaspēks tika sakauts un turpmākajās Juglas kaujās bija spiests atkāpties uz Rīgas pievārti. Lai arī Cēsu kaujās vāciešiem bija tehniskais pārspēks, viņi uzbrukumu bija organizējuši pārāk plašā frontē, izkliedējot savus spēkus, kas igauņiem ļāva veikt apejošus uzbrukumus. No pilnīgas sagrāves Rīgā tos paglāba tikai Antantes sabiedroto misijas iejaukšanās un Strazdumuižas pamiers. Tas ļāva vāciešu un vācbaltiešu spēkiem atgūt spēkus, un kopā ar Bermontu dažus mēnešus vēlāk uzsākt Bermontiādi.