Dižtauriņu virsdzimta
From Wikipedia, the free encyclopedia
Dižtauriņu virsdzimta (Papilionoidea) ir viena no dažādspārnu tauriņu infrakārtas (Heteroneura) virsdzimtām, kas apvieno apmēram 18 800 sugas un kas tiek iedalītas 7 tauriņu dzimtās.[1] Lielākā dzimta virsdzimtā ir raibeņu dzimta, kas apvieno 6152 aprakstītas sugas. Lielas un plašas dzimtas ir arī zeltainīšu dzimta, apvienojot 5201 sugu, un resngalvīšu dzimta, apvienojot 4113 sugas.[1] Toties Amerikas kožtauriņu dzimtā (Hedylidae) ir tikai viena ģints, kas apvieno 36 sugas.[1] Dižtauriņu virsdzimtas sugas sastopamas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.[2]
Dižtauriņu virsdzimta Papilionoidea (Latreille, 1802) | |
---|---|
Čemurziežu dižtauriņš (Papilio machaon) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Kukaiņi (Insecta) |
Kārta | Zvīņspārņi (Lepidoptera) |
Apakškārta | Sūcējsnuķaiņi (Glossata) |
Infrakārta | Dažādspārnu tauriņi (Heteroneura) |
Virsdzimta | Dižtauriņu virsdzimta (Papilionoidea) |
Dižtauriņu virsdzimta Vikikrātuvē |
Latvijā sastopamas 5 dižtauriņu virsdzimtas dzimtas: balteņu dzimta (Pieridae), dižtauriņu dzimta (Papilionidae), raibeņu dzimta (Nymphalidae), resngalvīšu dzimta (Hesperiidae) un zeltainīšu dzimta (Lycaenidae).[3]