Hikikomori
cilvēki, kas ir izolējušies no sabiedrības / From Wikipedia, the free encyclopedia
Hikikomori (japāņu: ひきこもりvai 引きこもり— “vēršanās uz iekšu, atteikšanās no socializēšanās”), arī smaga sociālā atstumtība, ir Japānas sabiedrībā izmantots termins, lai raksturotu fenomenu un cilvēkus, kuri ir pilnīgi nodalījušies no sabiedrības un tiecas pēc pilnīgas sociālās izolācijas un norobežošanās.[1][2] Hikikomori fenomens pirmo reizi tika novērots 1970. gados un hikikomori skaits ievērojami pieauga 1990. gados, kad Japānu skāra finanšu ekonomiskā krīze, kuras rezultātā jaunieši un absolventi saskārās ar grūtībām atrast pastāvīgu darba vietu.[3] 2016. gada novērtējumi liecināja, ka Japānā ir vairāk nekā 500 000 hikikomori vecuma grupās no 15 līdz 39 gadiem[4], kā arī vairāk nekā 600 000 hikikomori vecuma grupās no 40 līdz 64 gadiem.[5]