Igaunija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Igaunija 1936. gada vasaras olimpiskās spēles, kas notika Nacistiskās Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, bija piektās vasasaras olimpiskās spēles un kopsummā septītās olimpiskās spēles, kurā tā piedalījās. 1936. gada Berlīnes olimpiskās spēles bija pēdējās olimpiskās spēles, kad Igaunija startēja kā neatkarīga valsts. No 1952. līdz 1988. gadam Igaunijas sportisti olimpiskajās spēlēs piedalījās tikai citu valstu delegāciju sastāvā, galvenokārt Padomju Savienības sastāvā. Kā neatkarīga valsts Igaunija olimpiskajās spēlēs atgriezās 1992. gadā.
Igaunija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
SOK kods | EST | ||||||||
NOK | Igaunijas Olimpiskā komiteja | ||||||||
Mājaslapa |
www | ||||||||
Berlīne, Nacistiskā Vācija 1936. gada 1. — 16. augusts | |||||||||
Dalībnieki | 37 (8 sporta veidos) | ||||||||
Karognesējs | Ēriks Altosārs | ||||||||
Medaļas 13. vieta |
| ||||||||
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs | |||||||||
Berlīnes olimpiskajās spēlēs Igaunija bija pārstāvēta ar 37 sportistiem (visi vīrieši), 8 olimpiskajos sporta veidos. Šajās olimpiskajās spēlēs tā izcīnīja 7 medaļas, no tām 2 zelta, 2 sudraba un 3 bronzas medaļas. Šis ir līdz šim labākais sasniegums olimpiskajās spēlēs. Kā arī šajās olimpiskajās spēlēs pirmoreiz kāds igauņu sportists izcīnīja divas olimpiskās zelta medaļas vienās spēlēs. Šis sportists bija cīkstonis Kristjans Palusalu, kurš izcīnīja divas zelta medaļas, vienu grieķu-romiešu cīņā un otru brīvajā cīņā. Augusts Neo, kurš šajās olimpiskajās spēlēs piedalījās arī cīņas sportā arī izcīnīja divas olimpiskās medaļas, vienu sudraba medaļu un vienu bronzas medaļu.
Vairāki igauņi startēja citu valstu delegāciju sastāvā:
- vieglatlēts Kalevi Kotkass startēja Somijas delegācijas sastāvā;
- airētājs Leonards Einsārs startēja Austrālijas delegācijas sastāvā;
- kā arī Polijas basketbola izlases galvenais treneris Valentīns Klešeiko.