Kalnu Karabahas konflikts
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kalnu Karabahas konflikts ir teritoriāls un etnisks konflikts starp Armēniju un Azerbaidžānu par apstrīdēto Kalnu Karabahas jeb Arcahas reģionu, kura ziemeļdaļu kontrolē pašpasludinātā armēņu Arcahas Republika, bet tie ir starptautiski atzīti par de jure daļu no Azerbaidžānas. Blakus tiem atrodas Līdzenuma Karabahas reģions, kura juridiskā piederība Azerbaidžānai netiek apstrīdēta. Konflikta sākotne ir meklējama 1918. gadā līdz ar Armēnijas un Azerbaidžānas Republiku izveidošanos. Pēc Sarkanās armijas uzbrukuma 1921. gadā izveidoja Padomju Azerbaidžānas Kalnu Karabahas autonomo apgabalu, kas no 1922. līdz 1936. gadam bija Aizkaukāza PFSR sastāvā.[14]
Kalnu Karabahas konflikts | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Rozā krāsā iezīmēta teritorija, kas līdz 2023. gada septembrim atradās armēņu kontrolē, zaļā krāsā — Azerbaidžānas karaspēka ieņemtās teritorijas, zilā krāsā armēņu atstātās teritorijas, vertikāli svītrotās teritorijas kontrolē Krievijas bruņotie spēki. | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Armēnija Arcahas Republika (Kalnu Karabaha) Atbalsts ar ieročiem: Krievija[1] |
Azerbaidžāna Atbalsts: Turcija[2][3][4] Pakistāna[5][6] Atbalsts ar ieročiem: Krievija[7][8] Izraēla[9] | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Nikols Pašinjans (Armēnijas premjerministrs, virspavēlnieks) Dāvids Tonojans (Armēnijas aizsardzības ministrs) Artaks Davtjans (Armēnijas Ģenerālštāba priekšnieks) Bako Saakjans (Arcahas prezidents, virspavēlnieks) Karens Abrahamjans (Arcahas aizsardzības ministrs) |
Ilhams Alijevs (Azerbaidžānas prezidents, virspavēlnieks) Zakirs Hasanovs (Azerbaidžānas aizsardzības ministrs) Nadžmadins Sadigovs (Azerbaidžānas Ģenerālštāba priekšnieks) | ||||||
Zaudējumi | |||||||
Miruši: ap 6 000 (1988—1994)[10][11] ap 2 000 un tikpat civiliedzīvotāju (1994.–2017. gada sākums)[12] |
Miruši: ap 25 000 (1988-1994)[10][11] vismaz 1,008 zaldātu and 90+ civiliedzīvotāju (1994.–2016.) Ievainoti: vismaz 1205 zaldāti un 140 civiliedzīvotāji[13] |
Pašreizējais konflikts sākās 1988. gadā, kad Karabahas armēņi pieprasīja Karabahas pakļautību pārcelt no Padomju Azerbaidžānas uz Padomju Armēniju. Konflikts saasinājās līdz asiņainam karam 1990. gadu sākumā. 1994. gadā parakstītais uguns pārtraukums deva divus gadu desmitus ļoti relatīvas stabilitātes, kura ievērojami pasliktinājās līdz ar Baku pieaugošo vilšanos par status quo, pretrunā ar Erevānas centieniem to nostiprināt.[15] Konflikta eskalācija notika 2016. gada aprīlī[16] un 2018. gadā.
2020. un 2023. gadā notika liela mēroga karadarbība, kuras laikā Azerbaidžānas bruņotie spēki ieņēma Kalnu Karabahu, karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.