Kolhīda
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kolhīda (sengrieķu: Κολχίς) ir klasisko antīko laiku vēsturē lietots sengrieķu eksonīms gruzīnu valstij Egrisi (gruzīnu: ეგრისი), kas atradās Melnās jūras austrumu krastā, mūsdienu Gruzijas rietumdaļā.
|
Kolhīda pirmoreiz rakstītos avotos minēta Asīrijas karaļa Tukulti-Ninurtas I valdīšanas laikā (1245. — 1209. g. p.m.ē.), kad viņš piemin "40 ķēniņus pie Augšējās [Melnās] jūras".
Uzskata, ka kolhi bija viena no pirmajām kartvelu valodās runājošajām ciltīm mūsdienu Gruzijas teritorijā un dzīvoja Kaukāzā kopš vidējā bronzas laikmeta.[14][15][16][17] Viņi bija mūsdienu rietumgruzīnu, sevišķi lazu, megrēliešu un svanu tiešie priekšteči.[1] Kolhīda kopā ar Ibēriju bija senākais gruzīnu valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās Gruzijas Karalistes un gruzīnu nācijas izveidē.[18][19][20][21] Par Kolhīdas daudznacionālo iedzīvotāju sastāvu vēsta sengrieķu un romiešu avoti, kas pauž, ka Dioskūrijā (mūsdienu Suhumi) vien runāja no 70 līdz 300 dažādās valodās.[3]
Sengrieķu mitoloģijā Kolhīda zināma kā argonautu galamērķis, kuri turp devās, lai iegūtu zelta aunādu. To argonautu vadonim Jāsonam palīdzēja iegūt Kolhīdas valdnieka meita Mēdeja. Sengrieķi Kolhīdu raksturoja kā zemi, kas bagāta ar zeltu, dzelzi, kokmateriāliem un medu. Kolhi savas preces galvenokārt tirgoja antīkajām hellēņu pilsētvalstīm.[22][23]
Mūsdienās Kolhīdas teritorija veido Gruzijas rietumu daļu, aptverot Imeretiju, Guriju, Raču-Lečhumi un Lejassvanetiju, Megreliju-Augšsvanetiju, Adžāriju un Abhāziju Gruzijā, Sočus un Tuapsi Krievijā, kā arī Artvinas, Rizes un Trabzonas ilu Turcijā.[24][25]