Krosno
pilsēta mūsdienu Polijā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Krosno (poļu: Krosno), pilnais nosaukums Karaliskā Krosno brīvpilsēta (poļu: Królewskie Wolne Miasto Krosno), ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistē uz dienvidiem no Žešovas pie Vislokas upes. Pazīstama kā pilsēta, kuras apkaimē tika ierīkoti pasaulē pirmie naftas urbumi. Pazīstama arī Krosno stikla rūpniecība.
- Skatīt arī: Krosno Odžaņske
Krosno | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
Krosno | |||
Tirgus laukums Krosno | |||
| |||
Koordinātas: 49°41′41″N 21°45′44″E | |||
Valsts | Polija | ||
Vojevodiste | Piekarpatu vojevodiste | ||
Apriņķis | Pilsēta ar apriņķa tiesībām | ||
Pilsētas tiesības | 1342 | ||
Platība | |||
• Kopējā | 43,48 km2 | ||
Augstums | 264 m | ||
Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
• kopā | 45 057 | ||
Laika josla | CET (UTC+1) | ||
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
Mājaslapa |
www | ||
Krosno Vikikrātuvē |
Pirmoreiz minēta rakstos 1282. gadā. Viduslaikos bagāts tirdzniecības centrs ar aizsardzības mūriem. Pilsēta relatīvi panīka 17. gadsimtā. Pēc Polijas dalīšanas Krosno tika iekļauta Austrijas impērijas sastāvā. 19. gadsimta vidū, pateicoties Ignacija Lukaseviča iesāktajai naftas rūpniecības attīstībai, Krosno piedzīvoja ekonomisku uzplaukumu.
1996. gadā Krosno radās nāves metāla grupa Decapitated. Krosno ir sociālistiskās Polijas politiķa Vladislava Gomulkas (Władysław Gomułka, 1905-1982) dzimtā pilsēta.