Lerna
From Wikipedia, the free encyclopedia
Lerna (gr. Λέρνη) ir klasiskās Grieķijas vēsturiskais apgabals, kas pazīstams ar saviem avotiem (Strabons rakstīja, ka Lernas avoti bija ārstnieciski) un seno ezeru netālu no Peloponēsas austrumu piekrastes uz dienvidiem no Argosas. Tā atradās netālu no mūsdienu Mili ciemata pie Argolika. Grieķu mitoloģijā Lerna ir pazīstama ar Lernas hidru, kas sargāja ieeju mirušo valstībā, un kuru nosita Hērakls, veicot savu kārtējo varoņdarbu.[1] Karsta avoti ir saglabājušies līdz mūsdienām, bet lagūnu ezers 19. gadsimtā samazinājās izmēros un pēc tam izžuva.
Lerna | |
---|---|
Λέρνη | |
"Dakstiņu nama" kāpnes uz 2. stāvu. | |
Atrašanās vieta | Grieķija |
Reģions | Argolīda |
Koordinātas | 37°33′04″N 22°43′06″E |
Veids | Apdzīvota vieta |
Vēsture | |
Kultūras | Hellādas (Lernas I-V) |
Piezīmes | |
Izrakumi | no 1952. gada |
Arheologi | Džons Kaski |
Stāvoklis | Drupas |
Publiska piekļuve | Arheoloģiskais parks |
Lerna bija apdzīvota vismaz no neolīta laika. No agrā hellādas laika (2500-2300 gadi pr.Kr.) šeit ir atklāta liela, bagātīga celtne, saukta par "Dakstiņu namu". Kāpnes norāda, ka namam ir bijuši vismaz divi stāvi.