Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija
ASV federālās valdības aģentūra, kuras galvenais mērķis ir kosmosa izpēte / From Wikipedia, the free encyclopedia
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (angļu: National Aeronautics and Space Administration, NASA) ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.[3]
NASA oficiālais zīmogs | |
Īpašnieks | ASV federālā valdība |
---|---|
Dibināta | 1958. gada 29. jūlijā |
Galvenā mītne | Vašingtona, ASV |
Kosmodroms | Kenedija kosmosa centrs |
Moto | For the Benefit of All ("Par labu visiem")[1] |
Administrators | Bills Nelsons |
Budžets | ▲ US$ 20,7 miljardi (2018)[2] |
Oficiālā valoda | angļu |
Mājaslapa |
nasa |
Administrācijas galvenā mītne atrodas ASV galvaspilsētā Vašingtonā.[3] Kopš 2021. gada maija NASA administrators ir Bills Nelsons
NASA priekštece bija Nacionālā konsultatīvā komiteja aeronautikā (NACA), kas tika izveidota 1915. gadā.[4] Sākoties Aukstajam karam un kosmosa sacīkstei starp ASV un PSRS radās nepieciešamība izveidot aģentūru, kas galvenokārt būtu atbildīga tieši par kosmosa izpēti.[5] 1958. gada 29. jūlijā ASV prezidents Dvaits Eizenhauers parakstīja Nacionālās aeronautikas un kosmosa aktu (National Aeronautics and Space Act), ar ko tika likvidēta NACA un likti pamati NASA izveidei.[5] Oficiāli savu darbību jaunizveidotā aģentūra uzsāka 1958. gada 1. oktobrī.[5] Iekš NASA tika iekļauta Armijas ballistisko raķešu aģentūra (ABMA) un Amerikas Savienoto Valstu Jūras Izpētes Laboratorijas (NRL) elementi. NASA nozīmīga vieta kosmosa sacensībās ar Padomju Savienību bija vācu raķešu izpētes programma, kuru vadīja Verners fon Brauns, kurš tajā laikā strādāja Armijas ballistisko raķešu aģentūrā (ABMA), kas iekļāva arī amerikāņu tehnoloģiju elementus no zinātnieka Roberta Godarda iepriekšējiem darbiem.
Vēsturiski NASA ir vairāk pazīstama kā pirmā un pašreiz arī vienīgā kosmosa aģentūra, kurai 1969. gadā Apollo programmas ietvaros izdevās nogādāt pirmos astronautus uz Mēness virsmas.[6] Tāpat NASA pieder rekords būt par vienīgo kosmosa aģentūru pasaulē, kurai savas pastāvēšanas laikā ir izdevies nosūtīt starplanētu izpētes zondes uz visām Saules sistēmas planētām, to skaitā arī divām pundurplanētām — Cereru un Plutonu, ko 2015. gadā attiecīgi sasniedza Dawn un New Horizons kosmiskie aparāti.[7] Savukārt 2013. gadā tika ziņots, ka iepriekšējā gadā NASA starplanētu zonde Voyager 1 bija oficiāli sasniegusi heliopauzi, tādējādi kļūstot par pirmo cilvēces radīto kosmisko aparātu, kam izdevies atstāt Saules sistēmu un ieiet starpzvaigžņu telpā.[8]
Mūsdienās NASA aktīvi turpina Visuma izpēti ar vairākām orbitālajām observatorijām kā, piemēram, Habla kosmisko teleskopu un Džeimsa Veba kosmisko teleskopu, kuru orbītā ap Zemi ir plānots nogādāt 2020. gadā.[9][10] Tāpat NASA turpina attīstīt arī vairākus projektus, kas ir sasistīti ar ārpuszemes dzīvības meklēšanu Saules sistēmā, it īpaši ap Jupitera un Saturna pavadoņiem kā, piemēram, Eiropu,[11] Titānu[12] un Enceladu.[13] Visbeidzot, NASA turpina veikt arī aktīvu Marsa izpēti ar vairākām starplanētu zondēm un pašgāgēju robotiem kā, piemēram, MAVEN un Curiosity,[14] lai tādējādi tuvākajā nākotnē, izmantojot Orion kosmosa kuģi, pienācīgāk sagatavotos arī iespējamai cilvēku misijai uz Marsa.[15]
NASA gada budžets ir ievērojami lielāks nekā citu piecu lielāko kosmosa aģentūru budžeti kopā.[16] 2018. gadā NASA kopējais budžets ir mērāms 20,7 miljardu ASV dolāru apmērā,[2] kas tādējādi to padara par lielāko, spēcīgāko un atpazīstamāko kosmosa aģentūru pasaulē.