Taurs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Taurs (Bos primigenius) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas izmira 17. gadsimta sākumā. Taurs kādreiz bija plaši izplatīts un apdzīvoja ne tikai Eiropas pļavas un mežus, bet arī lielāko daļu Āzijas un Ziemeļāfrikas. Līdz 12. gadsimtam tas bija sastopams arī Latvijas teritorijā,[2] par ko liecina arheoloģiskie izrakumi, latviešu tautasdziesmas un vietvārdi, kā Taurupe,[3] Taurene vai Taurkalne. Arheoloģiskie atradumi Rēzeknes pusē liecina, ka taurs Latvijas teritorijā ir dzīvojis jau pirms 10 000 gadu.[4]
- Šis raksts ir par izmirušu dzīvnieku. Par kalnu grēdu skatīt rakstu Taurs (kalni).
Taurs †Bos primigenius (Bojanus, 1827) | |
---|---|
19. gadsimta taura zīmējums, kas kopēts no 16. gadsimta oriģinālzīmējuma[1] | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
Dzimta | Dobradži (Bovidae) |
Apakšdzimta | Vēršu apakšdzimta (Bovinae) |
Cilts | Vēršu cilts (Bovini) |
Ģints | Vērši (Bos) |
Suga | Taurs (Bos primigenius) |
Sinonīmi | |
Bos mauretanicus | |
Taurs Vikikrātuvē |
13. gadsimta sākumā tauri bija sastopami tikai Polijā, Lietuvā, Moldovā, Transilvānijā un Prūsijas austrumos, bet 15. gadsimtā tauri dzīvoja vairs tikai Polijā. Atļauja medīt lielos dzīvniekus bija tikai aristokrātijai un īsi pirms izmiršanas tikai karaļa ģimenes piederīgajiem. Pēdējos gados tauri tika ganīti kā liellopi noslēgtos aplokos, tomēr to populācija neatjaunojās. Ir zināms, ka 1564. gadā Polijas karaliskajā ganāmpulkā ganījās 38 tauri.[1] Pēdējais zināmais taurs Eiropā nomira no vecuma 1627. gadā Polijā.[5] Tā galvaskauss ir apskatāms karalisko dārgumu muzejā "Livrustkammaren" Stokholmā.[1]