Vidzemes guberņa
administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā no 1721. līdz 1918. gadam / From Wikipedia, the free encyclopedia
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa (igauņu: Liivimaa kubermang, vācu: Livländisches Gouvernement, krievu: Лифляндская губерния) bija autonoma[1] administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala. Vidzemes guberņas pašpārvaldi nodrošināja savs parlaments — Vidzemes landtāgs. Līdz pat 19.gs. beigām Vidzemes guberņas oficiālā valoda bija vācu valoda. Civilās pārvaldes augstākā vara bija gubernatoram. Tā padomdevēja organizācija bija landrātu kolēģija. Gubernatora rīkojumus, ko viņš izdeva, saskaņojot ar landrātu kolēģiju, sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks guberņas teritorijā.
|
Robežojās ar Igaunijas, Kurzemes, Pleskavas un Vitebskas guberņām. 1917. gadā igauņu apdzīvotos Vidzemes guberņas apriņķus pievienoja Autonomajai Igaunijas guberņai, bet latviešu apdzīvotos Vitebskas guberņas apriņķus pievienoja Vidzemes guberņai.[2]
1917. gada septembrī gandrīz visu Rīgas apriņķi, bet 1918. gada februārī pārējo Vidzemes guberņu okupēja vācu karaspēks, tomēr formāli tā pastāvēja līdz 1918. gada 22. septembrim, kad Rīgā tika pasludināta Apvienotā Baltijas hercogiste.